Par Valsts KLP tīklu

Kopš 2007. gada Latvijā Valsts Lauku tīkls (kopš 2023. gada Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkls* (Valsts KLP tīkls)) darbojas kā atbalsta punkts Lauku attīstības programmas īstenošanai. Pamatojoties uz līgumu ar Zemkopības ministriju, izveidojot atsevišķu nodaļu “Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla Sekretariātu”, Valsts KLP tīkla funkcijas Latvijā pilda SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”.

Valsts KLP tīkla vīzija

Nodrošināta tīklošanās valsts līmenī starp lauksaimniecības un lauku attīstības jomas organizācijām, iestādēm, konsultantiem, pētniekiem, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un citiem lauku teritorijā iesaistītajiem.

Valsts KLP tīkla mērķi

• palielināt visu ieinteresēto personu iesaistīšanos KLP stratēģisko plānu izstrādē un īstenošanā;
• piedalīties sabiedrības un iespējamo atbalsta saņēmēju informēšanā par KLP un finansēšanas iespējām;
• veicināt inovācijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā, atbalstīt zināšanu apmaiņas un zināšanu veidošanas procesā iesaistīto pušu iekļaušanu un savstarpējo mijiedarbību;
• palīdzēt pārvaldes iestādēm īstenot KLP stratēģisko plānu un pāreju uz jauno īstenošanas modeli, kas balstīts uz rezultātiem;
• sniegt atbalstu attiecīgo struktūru uzraudzības un novērtēšanas spēju veicināšanai.

Edgars Linde, Valsts KLP tīkla Sekretariāta vadītājs:

“Mēs visi gribam redzēt laukus bagātus un apdzīvotus, bet ir daudz dažādu viedokļu par darāmo, lai šos mērķus sasniegtu. Arī šeit ķēdes stiprumu nosaka tās vājākā posma stiprums, tādēļ tikai līdzsvara meklējumi – starp infrastruktūras attīstību, ieguldījumiem cilvēkresursos, investīcijām pamatlīdzekļos, vides aizsardzības pasākumiem, palīdzēs mūsu laukiem. Būtiska loma reģionu attīstībā ir darbavietu pieejamībai. Tādēļ īpaša vērība veltāma uzņēmējdarbības attīstīšanai laukos. Eiropas Lauku tīkla ietvaros dalībvalstīm ir iespēja dalīties pieredzē, kā vislabāk atbalstīt uzņēmējus.”

Valsts KLP tikls savu funkciju ietvaros strādā ar aktuāliem jautājumiem, saistībā ar:

• Kopējās lauksaimniecības politiku;
• LEADER programmu un vietējām rīcības grupām;
• AKIS jeb Lauksaimniecisko zināšanu un inovāciju sistēmu;
• inovācijām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā;
• Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupām;
• viedajiem ciemiem;
• jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu;
• vietējo produktu noieta veicināšanu;
• starptautiska un vietēja līmeņa tīklošanos ar ieinteresētajām pusēm un citiem lauku telpai būtiskiem jautājumiem.

 * Apvienojot divus pīlārus – lauksaimniecības produktu tirgus kopīgo organizāciju (TKO), tiešos maksājumus lauksaimniekiem un lauku attīstības politiku – izveidots “Kopējais lauksaimniecības politikas plānošanas dokuments”.

Līdz ar to, Eiropas Komisijas normatīvo dokumentu jauninājumi nosaka, ka katrā valstī darbojas Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkls.